āKIBER ES. Viss par kiberpasauliā
ValÄrijs Dombrovskis, LuÄ«ze Berga, 2021

Latvijas KiberpsiholoÄ£ijas asociÄcijas speciÄlisti ir izstrÄdÄjuÅ”i un izdevuÅ”i ekskluzÄ«vu grÄmatu āKIBER ES. Viss par kiberpasauliā, kurÄ lasÄ«tÄjiem bÅ«s iespÄja iepazÄ«ties ar unikÄlÄm idejÄm par tÄmÄm, kuras skar digitÄlo/ virtuÄlo vidi un sabiedrÄ«bu.
³Ņ°łÄå³¾²¹³Ł²¹²õ autori izvirzÄ«ja izaicinÄjumu izstrÄdÄt pilnÄ«gi jaunu un visaptveroÅ”u kiberpasaules koncepciju, lai pilnveidotu esoÅ”Äs zinÄÅ”anas par digitÄlo vidi un piedÄvÄtu adaptÄ«vus mehÄnismus nepiecieÅ”amajam atspÄriena punktam sabiedrÄ«bas veiksmÄ«gai integrÄcijai kiberpasaulÄ.
Å Ä« grÄmata ir pirmais mÄÄ£inÄjums LatvijÄ dot iespÄju lasÄ«tÄjiem paÅ”iem kopÄ ar autoru izklÄstÄ«tajÄm idejÄm sÄkt iepazÄ«ties ar kiberpsiholoÄ£ijas jomu un alternatÄ«vu virtuÄlÄs un kiberpasaules redzÄjumu.
³Ņ°łÄå³¾²¹³Ł²¹²õ centrÄ ir cilvÄks ā tehnoloÄ£iju lietotÄjs un tÄ adaptÄcijas procesi kiberpasaulÄ. ³Ņ°łÄå³¾²¹³Ł²¹²õ mÄrÄ·is ir aktualizÄt un pÄtÄ«t psiholoÄ£ijas zinÄtnÄ LatvijÄ vismaz 20 gadus ignorÄtas tÄmas kÄ virtuÄlÄ pasaule, tÄs loma, struktÅ«ra un koncepcijas; tÄli; sevis digitÄlÄ reprezentÄcija; digitÄlÄ un virtuÄlÄ identitÄte; kiberpersonÄ«ba; kiberkultÅ«ra; kibersabiedrÄ«ba; digitÄla kopiena un lietotÄji; digitÄlas āpÄdasā, kiber-procesi, virtuÄlie procesi; mijiedarbÄ«bas stratÄÄ£ijas u.c.
KÄ asociÄcijas locekļi, autori ar grÄmatas starpniecÄ«bu vÄlas sniegt ieguldÄ«jumu kiberpsiholoÄ£ijas zinÄtnes attÄ«stÄ«bÄ un izglÄ«tot sabiedrÄ«bu, lai palÄ«dzÄtu cilvÄkiem maksimÄli produktÄ«vi adaptÄties tehnoloÄ£iju laikmetÄ. Par Ŕīs jomas nozÄ«mÄ«gumu liecina asociÄcijas digitÄlÄ platforma/ kopiena Facebook KiberprÄts, kura uz doto brÄ«di apvieno jau vairÄkus simtus kiberpsiholoÄ£ijas ideju atbalstÄ«tÄjus.
2021, Financial Services in the Twenty-First Century: The Present System and Future Developments in Fintech and Financial Innovation
John JA Burke

Å Ä« mÄcÄ«bu grÄmata aptver finanÅ”u sistÄmas un pakalpojumus, Ä«paÅ”i pievÄrÅ”oties jaunÄkajÄm sistÄmÄm un nÄkotnes attÄ«stÄ«bai. PirmajÄ daļÄ, kas ir sadalÄ«ta trÄ«s nodaļÄs, tiek aprakstÄ«ta valsts institucionÄlÄ sistÄma, kurÄ tiek sniegti finanÅ”u pakalpojumi, definÄtas finanÅ”u pakalpojumu sistÄmas, kritiski aplÅ«kota saikne starp finansÄm, labklÄjÄ«bas un ienÄkumu nevienlÄ«dzÄ«bu un ekonomisko izaugsmi, kas izaicina tradicionÄlÄs paradigmas par finanÅ”u pakalpojumu jÄgu, finanÅ”u institÅ«cijÄm un tirgiem, un apsver ASV finanÅ”u hegemonijas zaudÄÅ”anu topoÅ”ajÄm reÄ£ionÄlajÄm struktÅ«rÄm [BRICS].
OtrajÄ daÄ¼Ä galvenÄ uzmanÄ«ba pievÄrsta finanÅ”u inovÄcijÄm, skaidrojot Å”Ädu tehnoloÄ£iju ietekmi: kriptogrÄfija, FinTech, sadalÄ«tÄs virsgrÄmatas tehnoloÄ£ija un mÄkslÄ«gais intelekts.
TreÅ”ajÄ daÄ¼Ä tiek novÄrtÄts, cik lielÄ mÄrÄ finanÅ”u inovÄcijas ir izjaukuÅ”as mantoto banku darbÄ«bu un finanÅ”u pakalpojumu sniegÅ”anu, identificÄti galvenie ŔķÄrŔļi visas finanÅ”u sistÄmas rekonstrukcijai, pamatojoties uz āpirmo principu domÄÅ”anuā.
NacionÄlÄs valsts regulÄjums un starptautisku uzÅÄmumu intereses, kÄ arÄ« sniegts Ä«ss apraksts par to, kÄ Covid-19 pandÄmija var izveidot ājaunu normuā finanÅ”u pakalpojumu nozarÄ. Apvienojot stingras detaļas, kÄ arÄ« vingrinÄjumus un PowerPoint slaidus katrai nodaļai, Ŕī mÄcÄ«bu grÄmata palÄ«dz finanÅ”u studentiem izprast finanÅ”u sistÄmu plaÅ”o plaÅ”umu un spekulÄt par gaidÄmajiem notikumiem nozarÄ.
2021, Mans kino (un) laiks. 1.daļa
Anita Uzulniece

ApgÄdÄ āLaika grÄmataā janvÄrÄ« ar Valsts KultÅ«rkapitÄla fonda atbalstu klajÄ nÄk kinokritiÄ·es Anitas Uzulnieces rakstu un recenziju krÄjums āMans kino (un) laiks. 1. daļaā, kurÄ apkopotas periodikÄ publicÄtas recenzijas par Latvijas un Ärvalstu filmÄm kopÅ” 20. gadsimta 70. gadu vidus, plaÅ”Äki pÄtÄ«jumi, intervijas un citi materiÄli.
³Ņ°łÄå³¾²¹³Ł²¹²õ Mans kino (un) laiks 1. daÄ¼Ä apmÄram 300 lappusÄs apkopotie raksti un recenzijas sakÄrtoti trÄ«s nodaļÄs, katru nodaļu un arÄ« visu grÄmatu ievada Ä«paÅ”i rakstÄ«ti ievadteksti, kas publikÄcijÄm pieŔķir personisku un vÄsturisku laikmeta fonu. PirmÄ nodaļa ā Latvijas dokumentÄlais kino ā iekļauj publikÄcijas kopÅ” 1973. gada, no AnÅ”a Epnera, Jura Podnieka un citu režisoru pirmajÄm filmÄm lÄ«dz Ilonas BrÅ«veres, Viestura KairiÅ”a, Ivara Zviedra darbiem 21. gadsimta sÄkumÄ. OtrÄ nodaļa ā Latvijas spÄlfilmas, sÄkot ar Motociklu vasaru (1975), Ezera sonÄti (1976), Puiku (1977) un citÄm RÄ«gas kinostudijas filmÄm , turpinot ar daudzveidÄ«gu spektru arÄ« 21. gadsimtÄ ā Baiga vasara (2001), RÅ«dolfa mantojums (2010), Kolka Cool (2011), Golfa straume zem leduskalna (2012) un citu filmu recenzijas. TreÅ”ajÄ nodaÄ¼Ä apkopotas publikÄcijas no 90. gadiem, liecinot par dÄ«vaino pÄrejas periodu atjaunotÄs neatkarÄ«bas sÄkuma gados un kino, kuru ietekmÄja pÄrvÄrtÄ«bas visdažÄdÄkajÄs jomÄs ā ideoloÄ£iskajÄ, ekonomiskajÄ, sociÄlajÄ utt.
GrÄmata papildinÄta ar ilustrÄcijÄm no autores personiskÄ arhÄ«va un citiem avotiem, tÄs publicÄÅ”anai sagatavojusi fotoredaktore Agnese ZeltiÅa. ³Ņ°łÄå³¾²¹³Ł²¹²õ mÄksliniece un maketÄtÄja ā Zane Neimane, apgÄda vadÄ«tÄja ā Ligita Kovtuna.
2021, Stresa anatomija: Metodes un ieteikumi dzīvei un darbam
Maija Zakriževska-Belogrudova

MÅ«sdienu neprognozÄjamÄ pÄrmaiÅu laikÄ ir bÅ«tiski mainÄ«jusies katra cilvÄka darba un privÄtÄ dzÄ«ve, tieÅ”i ietekmÄjot psihisko un fizisko veselÄ«bu. Stresa izraisoÅ”ie faktori un simptomi ir ļoti individuÄli, ilgstoÅ”s un hronisks stress var atstÄt paliekoÅ”as sekas veselÄ«bai, darbaspÄjÄm un dzÄ«ves kvalitÄtei kopumÄ.
MonogrÄfijÄ ir sniegts apkopojoÅ”s pÄrskats par stresu un piedÄvÄti daudzi noderÄ«gi praktiskie padomi un uzdevumi, kas var palÄ«dzÄt individuÄli vai organizÄcijÄm apzinÄties stresa faktorus, simptomus un izprast stresa pÄrvarÄÅ”anas iespÄjas, nodroÅ”inot psihoemocionÄlo labklÄjÄ«bu mikro un makro lÄ«menÄ«.
GrÄmata paredzÄta organizÄciju vadÄ«tÄjiem, darbiniekiem, jauniem darbiniekiem, studentiem, augstskolu absolventiem, kuri uzsÄk savas darba gaitas, un ikvienam interesentam, kurÅ” meklÄ idejas un atbalstu stresa pÄrvarÄÅ”anai un iedvesmu ikdienas dzÄ«ves lÄ«dzsvara uzlaboÅ”anai.
2021, Banku zinÄ«bas uzÅÄmÄjiem
NatÄlija Konovalova un Aina Äaplinska

MÄcÄ«bu grÄmata āBanku zinÄ«bas uzÅÄmÄjiemā izveidota sadarbÄ«bÄ Daugavpils UniversitÄtes. MÄcÄ«bu grÄmata Ä«stenota Daugavpils UniversitÄtes projekta Nr. 14-95/17 ietvaros un apstiprinÄta Daugavpils UniversitÄtes Studiju padomes sÄdÄ. ³Ņ°łÄå³¾²¹³Ł²¹²õ izdevniecÄ«ba Daugavpils UniversitÄtes AkadÄmiskais ApgÄds āSAULEā, 2021.
MÄcÄ«bu grÄmata āBanku zinÄ«bas uzÅÄmÄjiemā paredzÄta studÄjoÅ”ajiem, kuri apgÅ«st banku darbÄ«bas pamatus, banku un uzÅÄmÄju savstarpÄjÄs attiecÄ«bas, kÄ arÄ« uzÅÄmÄjiem, kuri vÄlas papildinÄt savas zinÄÅ”anas finanÅ”u un banku jomÄ, tiem, kurus vairÄk interesÄ profesionÄlÄs zinÄÅ”anas, kÄ arÄ« tiem, kuri nolÄmuÅ”i padziļinÄti izprast banku un finanÅ”u jomu. GrÄmata palÄ«dzÄs izprast komercbanku darbÄ«bas bÅ«tÄ«bu, dos izpratni par to, kÄdas operÄcijas un pakalpojumus bankas piedÄvÄ uzÅÄmÄjiem un kÄ organizÄ savu finanÅ”u produktu pÄrdoÅ”anu.
2020, SupervÄ«zija LatvijÄ. IzpÄtÄ pamatota attÄ«stÄ«bas pieeja
Maijas Zakriževska-Belogrudova

GrÄmata turpina jau iesÄkto tradÄ«ciju apkopot un izdot informÄciju par supervÄ«zijas jomÄ LatvijÄ paveikto gan pÄtnieciskajÄ, gan praktiskajÄ aspektÄ. TÄdÄļ tÄ bÅ«s labs papildinÄjums ikviena supervizora profesionÄlÄkajai bibliotÄkai LatvijÄ.
GrÄmatÄ apkopotie pÄtÄ«jumi aptver plaÅ”u profesionÄlo tÄmu spektru un ir par supervizÄjamo vajadzÄ«bÄm un emocijÄm, supervizora un supervÄ«zijas studentu profesionÄlo kompetenci, par supervÄ«zijas kÄ pakalpojuma atpazÄ«stamÄ«bu dažÄdÄs vidÄs, par supervÄ«zijas nozÄ«mi pÄrmaiÅu procesÄ organizÄcijÄs, empÄtijas veicinÄÅ”anÄ, darbinieku iesaistes veicinÄÅ”anÄ, kÄ arÄ« darba stresa un izdegÅ”anas pÄrvarÄÅ”anÄ.
Saturs ir izklÄstÄ«ts divÄs daļÄs:
I daļa. SupervÄ«zijas pÄtniecÄ«bas un prakses vispÄrÄ«gie jautÄjumi;
II daļa. SupervÄ«zija dažÄdÄs profesionÄlÄs darbÄ«bas jomÄs: pÄtniecÄ«bas rezultÄti.
MonogrÄfijas saturu veido 20 raksti, apvienojot 21 ar supervÄ«ziju saistÄ«to autoru, kuri pÄrstÄv dažÄdas profesionÄlÄs darbÄ«bas vides un zinÄtnes un daudzi no tiem ir Latvijas supervizoru apvienÄ«bas biedri.
GrÄmata ir vÄrtÄjama kÄ pietiekams ieguldÄ«jums starpdisciplinÄrÄs pieejas supervÄ«zijas pÄtniecÄ«bas attÄ«stÄ«bai, parÄdot pieaugoÅ”u interesi par supervizora profesiju un profesionÄlo darbÄ«bu.
2020, Youth entrepreneurship in Eastern Partnership countries: analysis of problems and solutions
Victoria Hrosul un IlmÄrs Kreituss

GrÄmata ir izstrÄdÄta projekta āHigher Education institutions for Youth Entrepreneurshipā ietvaros.
Projekta ideja ir stiprinÄt jaunieÅ”u uzÅÄmÄjdarbÄ«bu Eiropas integrÄcijas kontekstÄ gan valstu iekÅ”ienÄ, gan starp Austrumu partnerÄ«bas valstÄ«m un Eiropas SavienÄ«bu, izmantojot pieredzi veiksmÄ«gu biznesa modeļu veidoÅ”anÄ Austrumu partnerÄ«bas valstÄ«s.
Projekta mÄrÄ·is ir starpvalstu sadarbÄ«bas stiprinÄÅ”ana starp izglÄ«tÄ«bu, zinÄtni un uzÅÄmÄjdarbÄ«bu; uzÅÄmÄjdarbÄ«bas izglÄ«tÄ«bas starptautiskÄ aspekta palielinÄÅ”ana; labÄkÄs uzÅÄmÄjdarbÄ«bas prakses nodoÅ”ana Eiropas integrÄcijas kontekstÄ, kÄ arÄ« uzÅÄmÄjdarbÄ«bas sektora Eiropas integrÄcijas iespÄju Ä«stenoÅ”ana partnervalstÄ«s; uzlabot prasmes un uzÅÄmÄjdarbÄ«bas prasmes jaunieÅ”u vidÅ« partnervalstÄ«s.
GrÄmata atspoguļo uzÅÄmÄjdarbÄ«bas pieredzes izpÄti projekta partnervalstÄ«s.
Pilns grÄmatas teksts Å”±š¾±³Ł.
2018, Adaptive Management
Victoria Hrosul

AktÄ«vÄ tirdzniecÄ«bas attÄ«stÄ«ba UkrainÄ pÄdÄjÄs desmitgades laikÄ ir palielinÄjusi tÄs lomu sociÄli ekonomisko problÄmu risinÄÅ”anÄ. Jaunu darba vietu radīŔana un valsts budžeta nodroÅ”inÄÅ”ana nodokļu ieÅÄmumu dÄļ ir tieÅ”i atkarÄ«ga no tirdzniecÄ«bas uzÅÄmumu darbÄ«bas efektivitÄtes. SavukÄrt pÄdÄjo nodroÅ”inÄÅ”ana nav iespÄjama bez savlaicÄ«gas nozares pielÄgoÅ”anÄs vides izmaiÅÄm. TirdzniecÄ«bas uzÅÄmuma stabilas pozÄ«cijas nodroÅ”inÄÅ”anai tirgÅ«, tÄ ilgtspÄjÄ«gai attÄ«stÄ«bai nepiecieÅ”ama adaptÄcijas vadÄ«bas sistÄmas izstrÄde. IekÅ”zemes un Ärvalstu pieredze uzÅÄmumu darbÄ«bas ilgtspÄjÄ«bas un efektivitÄtes nodroÅ”inÄÅ”anÄ ilgstoÅ”i ir zinÄtnieku, speciÄlistu un uzÅÄmÄju uzmanÄ«bas objekts. Darba zinÄtniskie pamati ir tÄdu pÄtnieku kÄ G. Asela, B. Bermana, O. Gradova, P. Drukera, M. Portera, J. Evansa u.c. ekonomikas priekÅ”metu adaptÄcijas teorijas. R. Akofa, O. Vihanska, M. Meskona, G. Mincberga, N. Salomatina, A. Striklenda un citu darbi veltÄ«ti tÄdas problÄmas kÄ vides dinamisms izpÄtei. UzÅÄmumu adaptÄ«vÄs vadÄ«bas modeļus, mehÄnismus, instrumentus izstrÄdÄ V.Grinjova, A.SapožÅikovs, V.Å endriks u.c.
MatemÄtiskÄs metodes vadīŔanÄ, sistÄmu analÄ«zes principus, kibernÄtiku un sinerÄ£Ätiku skaidro L.KontoroviÄs, O.Vihanskis, I.GerÄikova, G.Kleiners u.c. Å
emot vÄrÄ Å”os sasniegumus, jÄatzÄ«mÄ, ka esoÅ”ie zinÄtniskie darbi neaptver visu adaptÄ«vÄs menedžmenta izpÄtes iespÄjamo virzienu tematisko plakni caur diskusiju jautÄjumiem, kas saistÄ«ti ar tÄs konceptuÄlÄs adaptÄcijas vadÄ«bu un daudzpusÄ«gajiem tÄs efektivitÄtes vÄrtÄÅ”anas kritÄrijiem. . TurklÄt nav pienÄcÄ«gÄ perspektÄ«vÄ izvirzÄ«ts jautÄjums par metodisko instrumentu kopuma izpÄti adaptÄ«vÄs vadÄ«bas sistÄmas izveidei, kas nodroÅ”ina tirdzniecÄ«bas uzÅÄmumu darbÄ«bas efektivitÄtes paaugstinÄÅ”anu konkurences apstÄkļos. Darba mÄrÄ·is ir izstrÄdÄt teorÄtiskos un metodoloÄ£iskos principus un praktiskos instrumentus adaptÄ«vÄs vadÄ«bas sistÄmas izveidei tirdzniecÄ«bas uzÅÄmumiem, kuri darbojas konkurences apstÄkļos. Pilns grÄmatas teksts ir pieejams Å”±š¾±³Ł.
2017, UzÅÄmumu ienÄkumu nodoklis LatvijÄ un IgaunijÄ, tÄ ietekme uz uzÅÄmÄjdarbÄ«bu, investÄ«cijÄm, bezdarba lÄ«meni, nodokļu ieÅÄmumiem un valsts ekonomisko izaugsmi
Anatolijs Prohorovs

MonogrÄfijÄ tiek pamatots lÄ«dz peļÅas sadales brÄ«dim atliktÄ UIN ievieÅ”anas lietderÄ«gums. Å Äda UIN maksÄÅ”anas sistÄma IgaunijÄ pastÄv kopÅ” 2000. gada. MonogrÄfijÄ ir veikta Igaunijas un Latvi-jas uzÅÄmumu uzÅÄmÄjdarbÄ«bas aktivitÄtes un finanÅ”u rÄdÄ«tÄju, tieÅ”o Ärzemju investÄ«ciju apjomu un virknes makroekonomisko rÄdÄ«tÄju salÄ«dzinoÅ”Ä analÄ«ze laika periodam no 1996. lÄ«dz 2015. gadam. TÄ-pat ir aprÄÄ·inÄta iespÄjamÄ Latvijas IKP papildu pieauguma un budžeta nodokļu ieÅÄmuma papildu pieauguma prognoze gadÄ«jumÄ, ja LatvijÄ tiktu ieviests UIN atliktais maksÄjums. MonogrÄfijÄ iegÅ«tie rezultÄti apliecina Dž. Keina (John Keynes) multiplikatora teoriju, P. Samuelsona (Paul Samuelson) mul-tiplikatora-akceleratora un investÄ«ciju paÄtrinÄjuma teorijas, kÄ arÄ« A. Lafera (Arthur Laffer) budžeta koncepcijas aktualitÄti.
Pilns grÄmatas teksts Å”±š¾±³Ł.
2016, Business meets art: Beyond the traditional approach to education, management and business
Irina SenÅikova un Tatjana Vasiļjeva

Å Ä«s grÄmatas izcelsme ir 91µĪµĪ unikÄlajÄ koncepcijÄ kļūt par vietu, kur bizness satiekas mÄkslu. PÄdÄjo divu desmitgadu laikÄ 91µĪµĪ ir piedzÄ«vojusi bÅ«tisku transformÄciju no mazas ambiciozas biznesa skolas par universitÄti, kas nodroÅ”ina ne tikai biznesa un vadÄ«bas programmas, bet arÄ« komunikÄciju, audiovizuÄlo mediju mÄkslas un arhitektÅ«ras studijas.
SastÄdot Å”o grÄmatu, mÄs centÄmies iekļaut ļoti daudzveidÄ«gus 91µĪµĪ mÄcÄ«bspÄku pÄtnieciskos darbus, kuriem visiem ir kopÄ«gs priekÅ”stats par mÄkslas pastÄvÄÅ”anu katrÄ mÅ«su dzÄ«ves aspektÄ. MÅ«su mÄcÄ«bspÄki pievÄrÅ”as ļoti dažÄdÄm tÄmÄm, parÄdot, ka starpdisciplinÄri pÄtÄ«jumi piedÄvÄ daudzas interesantas idejas inovÄcijÄm izglÄ«tÄ«bÄ, uzÅÄmÄjdarbÄ«bÄ un vadÄ«bÄ.
Daudzas labÄkÄs prakses ir pÄrcÄluÅ”Äs no koncepcijas uz realitÄti; jaunas tehnoloÄ£ijas kļūst par neizbÄgamu ikdienas procesu sastÄvdaļu; mÅ«su pasaule piedzÄ«vo augstu nenoteiktÄ«bas un nestabilitÄtes lÄ«meni; un tikai radoÅ”a, novatoriska un mÄkslinieciska pieeja var veicinÄt mÅ«su izdzÄ«voÅ”anu.
Ceram, ka Ŕī monogrÄfija lasÄ«tÄjiem sniegs daudz aizraujoÅ”u iespaidu un vietu novatoriskÄm idejÄm; laipni lÅ«dzam mÅ«su grÄmatÄ!
Pilns grÄmatas teksts ir pieejams Å”±š¾±³Ł.
2015, BUTO
Simona Orinska

³Ņ°łÄå³¾²¹³Ł²¹²õ idejas autore, sastÄdÄ«tÄja un redaktore Simona Orinska ir starpdisciplinÄra mÄksliniece, deju un kustÄ«bu terapeite, horeogrÄfe. PastiprinÄti interesÄjoties par psihes un Ä·ermeÅa mijiedarbÄ«bu iepazinusies ar japÄÅu kultÅ«rÄ raduÅ”os butÅ dejas principiem. Å obrÄ«d, izzinot butÅ izmantojumu deju un kustÄ«bu terapijÄ, sastÄdÄ«ts izzinoÅ”s un uz zinÄtniskiem vÄstÄ«jumiem balstÄ«ts pÄtniecisks darbs, kas ļauj ar mÄkslas fenomenu iepazÄ«ties latvieÅ”u valodÄ. TÄdÄjÄdi butÅ atzÄ«mÄ savu desmitgadi LatvijÄ.
Autore, kopÄ ar saviem studentiem un butÅ praktizÄtÄjiem, interesentiem visÄ pasaulÄ, kuru raksti ir lasÄmi grÄmatÄ, noteikusi trÄ«s galvenos mÄrÄ·us ā uzsÄkt padziļinÄtu sarunu par kustÄ«bu mÄkslu LatvijÄ, pievÄrst uzmanÄ«bu nozÄ«mÄ«gam mÄkslas veidam pasaulÄ, kas ietekmÄjis kultÅ«ru, un atstÄt liecÄ«bu ar nopietnu avotu, kas pretendÄ uz zinÄtnisku skatu. Å Ä« grÄmata ir izzinoÅ”s materiÄls jebkuram, kam interesÄ deja, teÄtris, kustÄ«ba, kultÅ«ra un, protams, butÅ kÄ fenomens.
ApjomÄ«gais rakstu krÄjums sakÄrtots 3 nodaļÄs. I nodaļa apskata butÅ vÄsturi un estÄtiku, II nodaļa iepazÄ«stina ar autoru pÄtÄ«jumiem par butÅ mijiedarbÄ«bu ar dažÄdÄm mÄkslas, terapijas un budisma formÄm, III nodaļa atklÄj butÅ ietekmes un izpausmes Baltijas kultÅ«rtelpÄ. GrÄmata izdota ar Valsts KultÅ«rkapitÄla fonda un āAntalisā atbalstu.
2015, Latvijas NacionÄlÄ bibliotÄka. Arhitekts GunÄrs Birkerts
JÄnis Dripe un IndriÄ·is StÅ«rmanis

Latvijas NacionÄlÄs bibliotÄkas Atbalsta biedrÄ«ba izdevusi grÄmatu par Latvijas NacionÄlÄs bibliotÄkas (LNB) Äku “Latvijas NacionÄlÄ bibliotÄka. Arhitekts GunÄrs Birkerts”. GrÄmatu veido lÄ«dz Å”im neapkopots vizuÄlais un vÄstures faktu materiÄls, kas aptver 96 gadus. Tas ir stÄsts par LNB, kurÅ” sÄkas ar bibliotÄkas dibinÄÅ”anu 1919. gadÄ un atspoguļo Gaismas pils tapÅ”anas ceļu no idejas lÄ«dz pilnÄ«gi gatavai, iekÄrtotai un apdzÄ«votai Äkai.
Izdevumu veidojuÅ”i arhitekts JÄnis Dripe un fotogrÄfs IndriÄ·is StÅ«rmanis.
LNB direktors Andris Vilks ir devis ieskatu par bibliotÄkas krÄjumu, funkcijÄm un iespÄjÄm. ³Ņ°łÄå³¾²¹³Ł²¹²õ mÄkslinieks ir Juris PetraÅ”keviÄs. GrÄmata veltÄ«ta NacionÄlÄs bibliotÄkas Äkas arhitektÅ«rai un tÄs autoram GunÄram Birkertam. AkcentÄta partnerÄ«ba ar Modri Ä¢elzi un minÄts citu autoru devums. LasÄ«tÄjiem bÅ«s iespÄja iepazÄ«ties ar LNB projekta vÄsturi, bÅ«vprocesu un Äkas inaugurÄciju. GrÄmatÄ atrodams bagÄtÄ«gs attÄlu klÄsts, sÄkot ar pirmajÄm bibliotÄkas skicÄm un beidzot ar izcilÄm LNB interjera, Äkas apjoma un pilsÄtvides fotogrÄfijÄm.
LNB veltÄ«tais izdevums Ä«paÅ”s arÄ« tÄdÄļ, ka saÅÄmis prestižo UNESCO patronÄžu. Tas apliecina, ka pasaulÄ augstu novÄrtÄ LNB kÄ nozÄ«mÄ«gu zinÄÅ”anu sabiedrÄ«bas simbolu, tÄpÄc svarÄ«gi ar grÄmatas starpniecÄ«bu par to stÄstÄ«t sabiedrÄ«bai gan LatvijÄ, gan pasaulÄ. LatvijÄ lÄ«dz Å”im neviens projekts nav guvis starptautisko UNESCO patronÄžu.
GrÄmata izdota, pateicoties ziedotÄju un Valsts KultÅ«rkapitÄla fonda atbalstam.
TalantÄ«gas domÄÅ”anas noslÄpumi
2015, Jūlijs MuraŔkovskis

GrÄmata, ākas veltÄ«ta radoÅ”Äs domÄÅ”anas procesu skaidroÅ”anai, lÄ«dztekus atsedzot iespÄjas Ŕīs domÄÅ”anas izkopÅ”anai un sekmÄ«gai izmantoÅ”anai visdažÄdÄko mÅ«su dzÄ«ves problÄmu risinÄÅ”anÄā (Andris Broks, LU emeritÄtais profesors, fizikas doktors).
Starptautisko projektu vadÄ«tÄja Olga Pavlovska (Biznesa vecÄkÄ konsultante, Wilo SE, Dortmunde, VÄcija) atzÄ«st, ka grÄmata paver talantÄ«gÄs domÄÅ”anas ānoslÄpuma plÄ«vuruā.
J. MuraÅ”kovskis TRIZ (izgudrojumu problÄmu risinÄÅ”anas teoriju) mÄcÄ«jÄs kopÅ” 1974. g. pie teorijas pamatlicÄja H. AltÅ”ullera. Ar pÄtÄ«jumiem TRIZ un talantÄ«gÄs domÄÅ”anas jomÄ sÄka nodarboties 1979. g. 2007.g. iznÄca grÄmata par mÄkslas attÄ«stÄ«bas likumiem un talantÄ«gu domÄÅ”anu mÄkslas jomÄ Ā«ŠŠøŠ¾Š³ŃŠ°ŃŠøŃ ŠøŃŠŗŃŃŃŃŠ²Ā» (āMÄkslas biogrÄfijaā).
VairÄkus autora rakstus par Ŕīm tÄmÄm krievu un angļu valodÄs var atrast mÄjas lapÄ:
2014, The Teacher of the 21st Century: Quality Education for Quality Teaching
Linda Daniela, Ineta LÅ«ka, LÅ«cija Rutka un IrÄna Žogla

PÄdÄjo divu desmitgadu laikÄ un pat ilgÄk valstis ir mÄÄ£inÄjuÅ”as veidot uz standartiem balstÄ«tu atbildÄ«bu kÄ pamatu izglÄ«tÄ«bas sistÄmai ar augstÄkiem sasniegumiem. TomÄr praksÄ esam izveidojuÅ”i vairÄkas pieredzes ar noteiktÄm jomÄm, tostarp uz pÄrbaudÄm balstÄ«tu atbildÄ«bu un sasniegumu iekÅ”Äjo un ÄrÄjo novÄrtÄÅ”anu. ParÄdÄs arÄ« kontroles funkcija, tÄ vietÄ, lai veicinÄtu studentu un skolÄnu paÅ”regulÄtu mÄcīŔanos, konteksta zinÄÅ”anas un izpratni, augstÄka lÄ«meÅa domÄÅ”anu, problÄmu risinÄÅ”anu un radoÅ”umu, kas nepiecieÅ”ams, lai skolotÄji gÅ«tu panÄkumus 21. gadsimtÄ. PedagoÄ£ija kopÄ ar atbildÄ«bu un vÄrtÄÅ”anu, jaunÄm paradigmÄm zinÄtÅu apguvÄ, kÄ arÄ« komunikÄcijas tehnoloÄ£ijÄs un digitÄli balstÄ«tu apmÄcÄ«bu, kas ietekmÄ mÄcīŔanu un mÄcīŔanos, laiku pa laikam joprojÄm saÅ”aurina radoÅ”umu un elastÄ«bu mÄcīŔanas un mÄcīŔanÄs procesÄ. ProduktÄ«vu atziÅu Ä«stenoÅ”ana ne vienmÄr nodroÅ”ina studentu un skolÄnu panÄkumus. KÄpÄc? KÄ augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas skolotÄju izglÄ«tÄ«ba iegÅ«t spÄcÄ«gÄku izglÄ«tojoÅ”u funkciju, kļūt personalizÄtÄka un aicinÄt skolotÄjus pastÄvÄ«gi apzinÄties pasniegÅ”anas kvalitÄti, vienlaikus sekojot lÄ«dzi notiekoÅ”ajÄm izmaiÅÄm mÅ«su sociÄlajÄ dzÄ«vÄ un izglÄ«tÄ«bÄ? KÄ pedagogi, skolotÄji un pÄtnieki var izveidot dinamisku pedagoÄ£iju un daudzpusÄ«gu pieeju mÄcīŔanai un mÄcīŔanai, lai integrÄtu mÄcīŔanu, mÄcīŔanos un vÄrtÄÅ”anu, tÄdÄjÄdi radot skolotÄju elastÄ«bu, radoÅ”umu un inovatÄ«vu praksi, kas atbilst 21. gadsimta izglÄ«tÄ«bas augstajiem standartiem?
Ar kÄdÄm veiksmÄ«gÄm praksÄm mums vajadzÄtu dalÄ«ties un kÄ skolotÄju izglÄ«tÄ«ba var apmierinÄt vajadzÄ«bu pÄc pÄrmaiÅÄm augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas procesÄ un skolotÄju mūža profesionÄlajÄ attÄ«stÄ«bÄ?